γειτόνησις
γειτόνησις, εὡς (ἡ) voisinage [γειτονέω]. ᾿
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 177 du fac-similé
γειτόνησις, εὡς (ἡ) voisinage [γειτονέω]. ᾿
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 177 du fac-similé