διαλντής
διαλντής, οὔ (ὁ) qui dissout, qui brise.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 214 du fac-similé
διαλντής, οὔ (ὁ) qui dissout, qui brise.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 214 du fac-similé