Grec ancien

ἑῆος

ἑῆος, υ. Eds. ἑῆς, gén. fém. sg. d'éôs. ἕης, gén. [όπι. épq. d'êc 1.

Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 258 du fac-similé