Grec ancien

εὐ·ηγενής

εὐ-ηγενής, ἧς, ἐς, ὄρᾳ. C. εὐγενής. . εὖ: Lt ἧς (ὃ) ton. bon gouvernement [εὖ, ἡγέομαι].

Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 385 du fac-similé