περικοπτέος
περικοπτέος, α, ον, αὐ). verb. du suiv.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 701 du fac-similé
περικοπτέος, α, ον, αὐ). verb. du suiv.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 701 du fac-similé