πιννύω
πιννύω (seul. prés.) c. ἰ6 suiv.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 884 du fac-similé
πιννύω (seul. prés.) c. ἰ6 suiv.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 884 du fac-similé