ἀναιρετικός
ἀναιρετικός, ἡ, ὀν, destructif [ἀναιρέω].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 64 du fac-similé
ἀναιρετικός, ἡ, ὀν, destructif [ἀναιρέω].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 64 du fac-similé