δαιταλεύς
δαιταλεύς, éws (ὁ) convive [δαίτη].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 191 du fac-similé
δαιταλεύς, éws (ὁ) convive [δαίτη].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 191 du fac-similé