δαίτη
δαίτη, ns (ἢ) festin, banquet [δαίς].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 191 du fac-similé
δαίτη, ns (ἢ) festin, banquet [δαίς].
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 191 du fac-similé