εὑρετέος
εὑρετέος, α, ον, adj. verb. α᾽ εὑρίσκω.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 392 du fac-similé
εὑρετέος, α, ον, adj. verb. α᾽ εὑρίσκω.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 392 du fac-similé