πρηύνω
πρηύνω, πρηύς, 10n. c. πραὔνω, πραύὔς.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 742 du fac-similé
πρηύνω, πρηύς, 10n. c. πραὔνω, πραύὔς.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 742 du fac-similé