προστακτέον
προστακτέον, αὐ). verb. de προστάσσω.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 768 du fac-similé
προστακτέον, αὐ). verb. de προστάσσω.
Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 768 du fac-similé