Grec ancien

σφῶν

σφῶν 1

σφῶν, gén. plur. du pron. οὖ.

Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 859 du fac-similé

σφῷν 2

σφῷν, υ. σφῶϊ. :

Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français (Hachette, 1919), page 859 du fac-similé